Rūpīgi atlasīti un pārbaudīti mēslošanas līdzekļi, kas nodrošina augstu efektivitāti par izdevīgu cenu. Tos ražo vadošās Eiropas ražotnes, un tie ir piemēroti Latvijas augsnei un laikapstākļiem.
Makro un mikroelementi, bez kuriem kultūraugu raža un kvalitāte paliek zem sava potenciāla.
Izvēlies kultūraugu
Ziemas kviešiem izšķirošs ir slāpeklis cerošanas un stiebrošanas laikā, kā arī vara un mangāna pieejamība.
Lielākos daudzumos, ražas pamats
Mazos daudzumos, izšķiroša ietekme
Kviešu un rapšu audzēšanā lēmums par mēslojumu nav tikai par NPK. Šīs ir nianses, kas visbiežāk izšķir vidēju un izcilu ražu.
Šīs atkārtojas gadu no gada neatkarīgi no laikapstākļiem:
Slāpeklis pats par sevi ražu neveido, tas ir tikai izejmateriāls. Lai N pārvērstos olbaltumvielās un eļļā, augam vajag sēru aptuveni 10:1 attiecībā pret slāpekli. Kopš sēra emisijas gaisā ir kritušās, sēra trūkums Latvijas laukos vairs nav retums: kvieši paliek gaiši, lapas šauras un stāvas, proteīns neceļas arī pie lielas N devas, bet rapsim nobirst ziedi un krītas eļļas saturs. Sulfāts sāk darboties ātri, elementārais sērs – lēni un ilgāk.
Augsnes mikroorganismi barību ņem no vienas kopīgas kopnes. Ja salmu un augu atlieku ir daudz (C:N virs 25:1), baktērijas slāpekli aizņem sev un uz laiku atņem to augam – tāpēc pēc labības ar bagātīgu salmu masu kvieši dzeltē, lai gan slāpeklis augsnē ir. Risinājums nav lielāka N deva, bet sabalansēta pieeja: 8–12 kg N uz katru salmu tonnu, sērs un pietiekams mitrums. Līdzsvarota C:N (10–12:1) nozīmē, ka barības vielas nevis iestrēgst, bet nonāk ražā.
Kalcijs nav tikai līdzeklis skābuma neitralizēšanai. Tas ir augsnes struktūras un pH pamats, bet pH ir slēdzis, kas atver vai aizver durvis citiem elementiem: pie pH zem 5,5 fosfors saistās ar alumīniju un dzelzi un molibdēns kļūst nepieejams, savukārt virs 7,2 sāk bloķēties bors, cinks un mangāns. Optimālais diapazons ir 6,0–6,8 labībai un 6,2–7,0 rapsim. Tikpat svarīgas ir attiecības – Ca:Mg ap 5:1–7:1 un K:Mg ap 2:1–4:1. Vienpusēja kaļķošana bez magnija bieži beidzas ar magnija un kālija badu.
Augsnē mikroelementi parasti ir, bet augam nepieejamā formā: mangāns un varš saistās organiskajā vielā, bors izskalojas vieglās augsnēs, molibdēns pazūd, tiklīdz pH nokrītas zem 6. Tāpēc tos dod pa lapām un īstajā fāzē: rapsim bors no pumpuru veidošanās līdz ziedēšanai (0,2–0,4 kg B/ha, 2–3 reizes), kviešiem varš un mangāns no krūmēšanās līdz ausošanai. Bora trūkums rapsim nozīmē dobos kātus un nobirušas ziedkopas, vara trūkums labībai – gaišas, savērpušās vārpas un vāju salmu stāju.
Augs reaģē uz stresu ātrāk, nekā to pamana acs. Rapsim ziedēšanas laikā temperatūra virs 27 °C izraisa ziedu abortu, un katrs karstuma vilnis nozīmē neiegūtu ražu. Kviešiem sausums graudu pildīšanās laikā samazina graudu masu, nevis graudu skaitu – tāpēc kļūda šajā fāzē maksā visdārgāk. Stresa dienās slāpeklis nepalīdz, tas augu tikai dedzina. Palīdz aminoskābes un jūras aļģu ekstrakti, bors un cinks pirms stresa perioda, kālijs ūdens režīma regulēšanai un kalcijs šūnapvalkā.
Pākšaugi (zirņi, lauku pupas, āboliņš) atstāj 40–80 kg N/ha, zālājs pēc aršanas pirmajā gadā dod 40–60 kg N/ha, bet biezs salmu slānis no iepriekšējās labības var atņemt 15–25 kg N/ha. Tāpēc deva jārēķina no priekšauga, nevis no vidējā skaitļa: kviešiem pēc pākšaugiem pirmajā gadā var samazināt par 30–40 kg N/ha bez ražas zuduma, savukārt pēc rapšu skābsēklas atliekām slāpekļa minerālizācija sākas vēlu un prasa agrāku papildmēslojumu.
Viena liela deva pavasarī ir ērta, bet neefektīva: augs uzņem tikai daļu, pārējais izskalojas vai aiziet gaisā. Labībai slāpekli dala divos līdz trīs piegājienos – krūmēšanās beigās, kāta stiepšanās sākumā un, ja mērķis ir proteīns, vārpošanas sākumā. Rapsim pirmā deva agri pavasarī, otrā – kāta stiepšanās laikā; vēlāka trešā deva pagarina nogatavošanos. Pēdējā slāpekļa piegāde jāpabeidz vismaz 4–6 nedēļas pirms prognozētās pļaušanas, citādi grauds paliek zaļš un mitrums aug.
Pārāk liels slāpeklis nedod vairāk ražas, bet gan garākus un vājākus stiebrus, kas velkas un sliktāk iztur sausumu. Biezs, tumši zaļš sējums ilgāk saglabā mitrumu lapu apakšpusē, un tieši tur sākas septorioze un pelēkā lapu plankumainība. Līdzsvarā ar slāpekli jādod kālijs stiebra stājai, kā arī kalcijs un varš šūnapvalka stiprumam. Ja sējums ir pārāk bujns, pēdējo N devu labāk izlaist, nevis kompensēt ar papildu fungicīdu devu.
Granulēts mēslojums bez mitruma vienkārši gaida – tas nav kaitīgi, bet arī nedarbojas. Bīstamākais ir izklājums tieši pirms stipra lietus: virs 20 mm vienā lietū var aizskalot ievērojamu daļu virskārtas slāpekļa, īpaši smilts augsnēs. Lapu mēslojumu vēlams dot vakarā vai agri no rīta, kad stomatas atvērtas un iztvaikošana maza; virs 25 °C šķīdums ātri izžūst un var radīt piedegumus. Ureāzes inhibitori palīdz, ja pēc izklājuma 3–5 dienas nav gaidāms lietus.
Izvēlieties kultūraugu un ražu, un uzzināsiet orientējošu mēslojuma normu. Pilnajā kalkulatorā varat ievadīt arī augsnes analīzes, pH un priekšaugu.
NSlāpeklis (N)
130
kg/ha
1300 kg laukam
P₂O₅Fosfors (P₂O₅)
130
kg/ha
1300 kg laukam
K₂OKālijs (K₂O)
105
kg/ha
1050 kg laukam
Aprēķins pie zemas P un K nodrošinātības. Precīzāku rezultātu sniedz pilnais kalkulators.
Pilnais kalkulatorsPastāstiet par savu lauku un mēs sagatavosim piemērotāko mēslošanas risinājumu.